Kārlis Skalbe “Mazajās piezīmēs” rakstīja: “Ja jums prasa, kur palicis sniegs, sakiet: tas ir nodots mazgāšanā. Tik netīri pelēks un izburbējis tas rēgojas ielas malās. Saule to pārvērtīs tvaikā, tas pacelsies tīros gaisos un nākošā ziemā lidos atkal lejā kā visbaltākās sniega pūciņas. Bet duļķe nokritīsies uz ielas, un sētnieks to aizslaucīs ar savu slotu. Arī dabā ir slāpes pēc tīrības, ko zina strauti un padebeši.”
Līdz ar Lieldienām pavasaris ienāk ne vien dabā, bet arī sirdī. Cilvēki ar rituālām darbībām palīdz zemei atmosties, nodrošināt auglību un paši sev mainīties, atjaunoties – sakopj mājvietu, ierīko šūpoles, rotā augļukokus, krāso olas, cep plāceņus, uzvelk jaunas drēbes, apmeklē baznīcu.
Novēlam, lai par rituālu labklājības veicināšanai kļūst arī brauciens vilcienā – šajos svētkos apciemojot radus un draugus un turpmāk dodoties ikdienas gaitās!