Pieturpunkti, kas glabā dzejnieces Aspazijas stāstu

Aspazija – “vētras un uguns dzejniece”, “nemiera gars”, “brīvības un mīlestības vēstnese”, “rakstniece no Dieva žēlastības”... Šie emocionāli spilgtie apzīmējumi attiecināti uz izcilo dzejnieci – latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēju. 

Personība, kura pseidonīmu izvēlējās, iedvesmojoties no sengrieķu feministes Aspazijas – Atēnu valstsvīra Perikla mīļotās –, kopā ar mīļoto dzīvesbiedru, izcilo latviešu dzejnieku Raini, cieši saistīja savu dzīvi ar Jūrmalu, kurā pēc dažādiem dzīves pavērsieniem vienmēr atgriezās. 

Kaut arī laiks ir mainījis pilsētas ainavu, Aspazija joprojām ir klātesoša šodienas Jūrmalā. Dzejnieces dzīves un daiļrades pieturpunkti atrodami gan klusās priežu kāpās, gan dzīvīgākajās Jūrmalas ielās. Aspazijas jubilejas gadā aicinām izzināt vietas, kas saistītas ar viņas dzīvi un darbu, ļaujot tām pašām par sevi stāstīt Aspazijas stāstu.

Aspazijas Jūrmala – pieturpunkti, kas glabā dzejnieces stāstu

• Mellužu vasarnīca “Pēperkoka namiņš” (Salacas iela 4, Pumpuri)

Mazais namiņš, ko Rainis īrēja laikā, kad bija laikraksta “Dienas Lapa” redaktors (1891.–1895.), kļuva par viņa un Aspazijas pirmo kopīgo vasaras patvērumu. 1894. gadā Aspazija bieži viesojās namiņā, un šī bija viņu pirmā kopā pavadītā vasara. Dzejnieki namiņu mīļi dēvēja par “Pēperkoka namiņu”, uzskatot to par savas laimes oāzi.

• “Raiņa sēta” (Poruka prospekts 61, Jaundubulti)
  1903. gadā pēc atgriešanās Latvijā Rainis un Aspazija iegādājās zemi Jaundubultos, lai celtu savu vasarnīcu. Jau 1904. un 1905. gada vasaras viņi pavadīja pusizbūvētajā mājā, kuru Aspazija vēlāk atcerējās kā vietu, kur piedzīvojusi patiesu laimi. Tieši šajā laikā Aspazijas drāma “Sidraba šķidrauts”, kurā autore risina indivīda un sabiedrības attiecību problemātiku, kā arī mākslinieka atbildību tautas priekšā, piedzīvoja triumfālas izrādes Jaunajā Latviešu teātrī. Vasarnīca kļuva par nozīmīgu kultūras centru, kur pulcējās dzejnieki, mākslinieki, skolotāji un revolucionāri noskaņoti inteliģences pārstāvji.

• Majoru vidusskola (Rīgas iela 3, Majori)
  1903. gada 17. jūnijā Majoru–Dubultu labdarības biedrības namā (tagadējā Majoru vidusskolas ēkas vecā daļa) notika literārs vakars, kurā pirmo reizi publiski tika lasīta Raiņa dzeja no viņa tikko izdotā pirmā dzejoļu krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā”. To darīja pati Aspazija. Šis pasākums bija slēpta abu dzejnieku godināšana pēc atgriešanās no trimdas un iezīmēja Aspazijas aktīvo lomu Raiņa daiļrades popularizēšanā.

• Raiņa un Aspazijas vasarnīca (Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Majori)
  Šajā mājā Aspazija pavadīja nozīmīgus radošos gadus, strādājot pie dzejoļu krājuma “Asteru laikā” (1928.). Rakstniece baudīja piejūras pilsētas mieru, devās pastaigās un turpināja aktīvu literāro darbību. Mūsdienās muzeja ekspozīcija izceļ gan Aspazijas un viņa dzīvesbiedra – literāta Raiņa – mīlestību un daiļradi, gan akcentē Aspazijas klātbūtni un viņas devumu Latvijas literatūrā.

• Aspazijas māja (Z. Meierovica prospekts 18/20, Dubulti)
  1903. gadā celto vasaras mītni Lielupes malā Aspazija iegādājās 1933. gadā – laikā, kad viņa pabeidza savu pēdējo lugu “Velna nauda”. Šeit rakstniece pavadīja savas dzīves pēdējo desmitgadi, rodot mierinājumu dabas tuvumā un draugu lokā, uzņemot viesos ievērojamus kultūras darbiniekus. Aiz valdzinošās nama fasādes slēpjas neparastākais muzejs Jūrmalā, kurš ļauj apmeklētājiem ceļot laikā, nonākot 20. gadsimta 30. gados, un ar digitālo tehnoloģiju palīdzību satikt arī pašu dzejnieci un viņas mūžīgos pavadoņus – kaķus, kuri par sevi atgādina ņaudot. Muzeja jaunākos apmeklētājus sajūsmina interaktīvais spēļu galds Aspazijas ēdamistabā, kurā iekļautās spēles aizraujošā veidā iepazīstina ar dzejnieces daiļradi. 

• Aspazijas iela Dubultos
  Dzīvojot Dubultos, Aspazija bieži devās pastaigās pa Dubultu-Marienbādes promenādi, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Viens no tās posmiem ved no Aspazijas mājas uz liedagu pa šauru un īsu ieliņu, kas kādreiz saukta par Akas ielu, bet tagad nes dzejnieces vārdu. Pa ceļam uz jūru Aspazijas ielā atrodas arī Dubultu Rakstnieku nams – vecākā rakstnieku rezidence Latvijā.

• Tēlniecības objekts “Krauklītis” (Jomas iela 35, Majori)
  1990. gadā par godu Raiņa un Aspazijas 125. jubilejai tika atklāts tēlniecības darbs “Krauklītis” (autori – Z. Fernava-Rapa un J. Tiščenko-Rapa), kas godina izcilo dzejnieku uzstāšanos sarīkojumā “Raiņa un Aspazijas dzejas un dziesmu vakars” Horna dārzā 1905. gadā. Darbs veidots ar atsauci uz Raiņa lugu “Krauklītis”.

• Aspazijas piemineklis (Z. Meierovica prospekts 18/20, Dubulti)
  2006. gadā pie Aspazijas mājas Dubultos tika atklāts viņai veltīts piemineklis – veidots no gaiši pelēka granīta, tas atspoguļo nevis slavas spožumu, bet gan pārdomas par nodzīvoto dzīvi (autore – A. Dumpe). Aspazija attēlota smagnējās drānās līdzās uzticamajam draugam – mīļotajam runcim.

• Skulptūra “Aspazija kāpās” (Aspazijas ielas izejā pie jūras, Dubulti)
  2020. gada septembrī Dubultu kāpās tika atklāta bronzas skulptūra, kurā Aspazija attēlota jaunībā (autore – O. Šilova). Pie rakstnieces kājām glaužas kaķis, simbolizējot dzejnieces īpašo mīlestību pret šiem dzīvniekiem, un skulptūra harmoniski iekļaujas kāpu ainavā, radot romantisku noskaņu.

Aspazijas 160 gadu jubilejas gadā Jūrmala piedāvā ne vien iespēju iepazīt dzejnieces dzīves pieturvietas, bet arī piedalīties īpašos kultūras pasākumos, kas atklāj viņas mantojumu jaunā gaismā. Koncerti, teātra izrādes un izstādes sniegs iespēju no jauna iepazīt Aspazijas daiļradi un personību, godinot viņas nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūrā. 

Uzzini vairāk šeit.